Masters Of Fashion Illustration

 

David Downton ir viens no pasaules ievērojamākajiem modes māksliniekiem, kas īpaši ievērojams ir tieši ar savām modes ilustrācijām un skicēm.

minētais mākslinieks pats laika gaitā ir radījis daudz un dažādus visā pasaulē apbrīnotus mākslas darbus. skicējis ne tikai tādiem modes namiem kā Dior, Chanel, Tigffany & Co un citi, bet arī savos  burvīgajos zīmējumos iemūžinājis tādas zvaigsnes kā Erin O’Connor, Lily Cole, Jade Parfitt, Stella Tennant, Paloma Picasso, Catherine Deneuve, Linda Evangelista, Iman un Dita Von Teese, kā arī Demi Moore  žurnāla Elle UK vākam, Vassi Chamberlain žurnālam Vogue un Julia Roberts Lancôme reklāmas kampaņai un daudzas citas.

grāmatā ir gan paša David Dowton darbi, gan daudzu citu pasaulē ievērojamu mākslinieku darbi, sākot ar 19. gadsimta portretistu Giovanni Boldini līdz Andy Warhol un citiem mūsdienās atzītiem "vārdiem".

šis patiesi ir kā saldais ēdiens visiem tiem, kas modi novērtē ne tikai kā kaut ko valkājamu un praktiski pielietojamu, bet arī kā mākslu un dzīves veidu.

First Look: Masters of Fashion Illustration

rokijs, dexters, šerloks holmss, polārpētnieks un rietumu frontē bez pārmaiņām

mode vienmēr ir asociāciju spēle... spēlēšanās ar tēliem un lomām... katrs var atrast savējo. iedzīvoties. atbrīvoties. atļauties.

šoreiz gribējās vairāk par to, ko es saskatīju šī rudens un gaidāmās ziemas vīriešu skatēs un šovos - manas asociācijas... un tēli.

rokijs.

  

nu kurš gan nezin - rokijs I... rokijs II... rokijs III utt. un tā joprojām! vesela vīriešu paaudze ir izaugusi ar rokija plakātiem pie sienas... un vesela sieviešu paaudze uzstādījusi sev vīrišķo etalonu skatoties kā rokijs pelēkā treniņtērpā vicina muskuļotās rokas. šosezon uz "mēles" daudz rokiju, daudz treniņtērpu un sportiskas agresijas  - kā slavinājums visiem tiem vīriešu kārtas pārstāvjiem, kas vairāk par visu mīl rokiju sevī un savus muskuļotos augumus, un sievietēm, kas viņus par to dievina:

by: nymetro.com / Commonwealth Utilities

by: nymetro.com / Bottega Veneta    

by: nymetro.com / JeanPaulGeultier

 dexters.

dexters ir mazs, pārgudrs, briļļains puika - un viņam ir sava laboratorija - viņa lielais noslēpums. viņam ir kaitinoša māsa un savdabīga humora izjūta. viņš vienmēr ir aizņemts ar neskaitāmiem  projektiem un vienmēr pārsteigumu pilns. 

tagad dexters ir izaudzis liels un no laboratorijas pārvācies uz minimālisma stilā ieturētu biroju. strādā reklāmā... vai vēl kādā radošā profesijā. maz guļ. daudz strādā un tik pat daudz izklaidējas. un joprojām aiz briļļainās ārienes ir noslēpumu un pārsteigumu pilns:

by: nymetro.com / Viktor&Rolf

by: nymetro.com / Commonwealth

šerloks holms.

 

vecajā, labajā anglijā dzīvo īsti angļu džentelmeņi. viņi nēsā švītīgas ūsas, bikses ar iegludinātām vīlēm un bikšturus, pīpē pīpes ar ķiršu tabaku, dzer tēju ar pienu no smalka austrumu porcelāna un par jokiem tikai pieklājīgi pasmaida, pat, ja gribas rēkt pilnā kaklā. un jā - viņu atturībai piemīt zināms šarms un visai intelektuāla aura. domātāji un vērotāji. "miera mikas" un veco laiku romantiķi:

by: nymetro.com / Kenzo

by: nymetro.com / RobertoCavalli

by: nymetro.com / JohnRichmond

polārpētnieks.

tas - "kaut kas" aiz horizonta gadsimtiem ilgi cilvēkus ir interesējis atkal un atkal. tāds  izaicinājums trakajiem, azartiskajiem un piedzīvojumu kārajiem avantūristiem vienmēr bijis arī zemes lodes aukstākie punkti - poli. 
un tas nav nekāds joks - tā ir cīņa par izdzīvošanu, tas ir aukstums, sniegs, vējš un ledus.  un tas viennozīmīgi ir piemērots apģērbs, lai saglabātos silts un dzīvs.

by: nymetro.com / MonclerGrenoble

zinātnieki mūs baida ar mūsdienu aukstāko ziemu  - bet dizaineri jau paspējuši vīriešus iepriecināt ar iespēju iekūņoties dūnu un zvērādu kokonos, lai mierīgi pārziemotu siltumā un sausumā:

by: nymetro.com / Chanel

by: nymetro.com / D&G

rietumu frontē bez pārmaiņām. 

pasaules vēsturē ir daudz nebaltu, skarbuma pilnu dienu. par tādām arī ir uzrakstīts, viens no skaistākajiem, sirdi plosošākajiem, aizkustinošākajiem romāniem. protams pēc tam arī teātra izrādes, filmas, mūzikli utt. 

karš un miers, jaunība, sāpes un ciešanas, bailes un galu galā arī mīlestība. 

par mūsu vecvectētiņiem un viņu pārdzīvojumiem. par laikmetu, kad vārdiem "es mīlu dzīvi!" bija cita - daudz pilnīgāka skaņa:

by: nymetro.com / Iceberg

by: nymetro.com / PaulCostelloe

fakekultūra

man patīk iepirkties. tā nu tas ir. un patīk staigāt pa veikaliem. arī iedvesmai un jauniem iespaidiem.

tā nu kārtējā klaiņojumā nokļuvu kādā tirdzniecības centrā - ne gluži mega lielajā un atpazīstamajā, bet vienalga diezgan lielā un nē - tas nebija tirgus. starp neskaitāmiem kalniem dažādu izcelsmes preču. vienā no veikaliņiem pircēju likās tā kā vairāk... nolēmu arī es ziņkārības pēc iebāzt degunu - tā teikt - varbūt kaut kas interesants. sev par lielu pārsteigumu nonācu īstā "brendu" paradīzē - "gucci" somas - par 40 latiem... "moncler" jakas - 70 - 90 lati... "loubutin" apavīši sākot no 50 latiem un vēl... un vēl... manu interesi piesaistīja kāds dziļākajā stūrītī iebīdīts "louis vuitton" - melns... klasisks... ar it kā nemanāmu monogrammas uzdruku - cena 85 lati. ieskatoties tuvāk bija skaidri redzams, cik gan briesmīgi pavirši un lēti ir šie pakaļdarinājumi un ka uz visām birkām uzraksti ir ķīniešu valodā ar uzrakstiem made in china (un nē - man konceptuāli nav nekas pret lielo Ķīnu kā ražotājvalsti). atgriezos pie mētelīša un uzjautāju pārdevējai par cenu... par tiem 85 latiem - skaļi nepasakot un paturot pie sevis domu, ka tas taču it kā ir nenormāli lēti priekš tāda "brenda". Pārdevēja mani protams pārprata - domāja, ka es nespēju novērtēt šī "dizaina priekšmeta" patieso vērtību un man lielā nopietnībā skaidroja: "nu ponjemaitje - eto že originaļ! Eto Vuiton!!! 2010!" un man sejā iebāzās ar saspraužamo adatu piestiprināts "oriģinalitātes sertifikāts". nosmaidīju - un gāju tālāk... domājot par Latvijas fenomenu - fakekultūru - un visu par un ap to.

tas, ka pie mums var nopirkt it visu brendu dārgākus un lētākus viltojumus - tas mani nepārsteidz. internets ir pilns ar sludinājumiem... šur un tur visādos mazos ūķīšos arī šis un tas tirgojas "no rokas". šis minētais varbūt bija tāds pirmais manis pamanītais atklātais gadījums, kad šādas "mantas" jau iznākušas tirdzniecības centros un lielveikalos. cittur Eiropā un pasaulē tādus tirgo ielu tirgotāji no melniem maisiem - un tuvojoties policijai metas bēgt. cittur tādi izpārdodas "kreisajos kvartālos" - vai tumšās šķērsielās no mašīnu bagāžniekiem. mēs Latvijā to esam padarījuši par daudz maz legālu un "uz urrā" ejošu biznesu.

manas pārdomas ir par to, kas liek latviešiem kļūt par masveidīgu ķīnas viltojumu izgāztuvi. tas ir kaut kāds sava veida kolektīvās pašapziņas trūkums... tā zīmēšanās ar statusa lietām, ko mēs nemaz nevaram atļauties. es tiešām nesaprotu kāda jēga pie Terranovas (un tas ir bez kritikas vai vērtēšanas - pirmais, kas ienāca prātā) apģērba piekārt "hermes" somiņu! bez snobisma - tas viss ienkārši nav īsti saprotams. ok. - reizēm jāpiekrīt, ka oriģinālo brendu modeļi ir interesanti, pamanāmi... un kur nu vēl tas, ka no žurnāliem n-tās lietas tā vien rādās kā absolūti nepieciešamās un vajadzīgās  - protams gribās ko tādu arī sev... gribas ko līdzīgu... taču ir iespējams sakombinēt labas, aktuālas lietas par labu cenu saglabājot lietu īstumu. diemžēl liela daļa labāk izvēlas gaužam lētus pakaļdarinājumus ar maksimāli redzamākiem brendu apzīmējumiem.

kaut kādā veidā jocīga ir šāda viltota sabiedrība - izlikšanās ar mērķi sajusties vērtīgākam... bet cik gan vērtīgs tu vari justies, ja patiesībā taču labi zini tās savas "vuitton" somiņas patieso cenu. un arī citi labāk ieskatoties to zin.
un jautājums paliek - ko īsti mēs cenšamies piemānīt - apkārtējos, ka mēs esam tas, kas mēs neesam... vai sevi - ka dzīvojam tā, kā patiesībā nedzīvojam, bet kā mūsuprāt būtu jādzīvo...